Vesels ēdis! Šo uzmundrinājumu pateicībā par vienkāršu „paldies” maltītes noslēgumā saka vai ikviens latvietis. Mēs atklājam savu prieku par ēdēja prieku arī ar parasto „lūdzu”, bet – ikvienā gadījumā – mums ir patīkami dzirdēt, ka ēdiens tiek novērtēts. Mātes gatavo bērniem, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki – saviem klientiem, mēs paši cepam, vārām un sautējam, lai garšīgi un veselīgi paēstu ik dienu. Bet – vai vienmēr?

Diemžēl aizvien biežāk mūsdienu sabiedrībā sastopamas tādas kaites, kas tiek „ārstētas” ar ēšanu. Emocionāls tukšums tiek aizpildīts ar liekām kalorijām. Stress veicina ārpuskārtas maltītes. Dienas steiga aicina pie galda tikai vēlu vakarā, kad organisms, beidzot ticis pie mierīgāka režīma, cenšas atgūt dienā nokavēto uzņemamās pārtikas daudzumu. Rezultāts daudziem no mums ir pārēšanās un ar to saistīti ne vien nepatīkami ķermeņa simptomi (vēdersāpes, slikta dūša, liekais svars), bet pat slimības (vairogdziedzera saslimšanas, pārlieka svara izraisīts stājas defekts, muguras sāpes un tam sekojošas nervu kaites). Turklāt labais aicinājums būt veselam ar pārtikas palīdzību vairs nestrādā. Mēs esam kļuvuši atkarīgi no ēdiena, un, lai kādā fāzē būtu minētā problēma, ar to jātiek galā, nevis jāsadzīvo.

Negausību, kā jau teikts, izraisa mūsu straujais dzīves ritms. Šķietami nav laika padomāt, kas īsti mūs nomāc, un labsajūtas uzturēšanai nereti tiek saukts palīgā ēdiens. Kamēr mēs neesam atpazinuši patiesos pārēšanās un ēdiena atkarības iemeslus, mēs varam sākt ar vienkāršo „stop!”. Kaut arī vieglāk pateikt kā izdarīt, tomēr brīdī, kad roka pati stiepjas pēc saldumu trauciņa vai ver ledusskapja durvis nelaikā, jāiemācās pateikt sev „nē”. Nav nekas vieglāk sasniedzams (un iedarbīgāks) par šokolādes mierinošo efektu. Dažiem talkā nāk pat stiprais alkohols (glāzīte svētkos, protams, vēl nenozīmē atkarībā). Tomēr bez ierobežojuma šie mazie grēciņi pārvēršas nopietnā katastrofā, ja vien laikus neapstājamies.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *