Pensiju fondus Latvijā nosacīti var dalīt valsts un privātajos pensiju fondos. Nosacīti tādēļ, ka tautā sauktie „valsts” fondi patiesībā ir valsts fondēto un nefondēto pensiju shēmu rezultāts. Bet daļa taisnības ir tiem, kuri izmanto terminu „valsts pensiju fonds”, lielākoties tāpēc, ka ar likumu „Par valsts pensijām” ir noteikts, ka katrs Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, kurš maksā obligātās sociālās iemaksas no savas bruto algas, ir 1. līmeņa pensiju shēmas dalībnieks, bet 2. līmeņa shēma obligāta tiem, kas 2001. gada 1. jūlijā, kad tika ieviests 2. pensiju līmenis, bija vismaz 30 gadus veci. Ja pastāv valsts nodrošinātā pensija, tad var teikt, ka pastāv arī valsts pensiju fonds.

Privātie pensiju fondi domāti brīvprātīgiem uzkrājumiem, tie papildina pensiju paralēli valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām. Latvijā ir septiņi privātie pensiju fondi, bet to piedāvātie ieguldījumi plāni – 19.

Salīdzinot – ja bankas depozītā noguldītai naudai var nebūt uzkrājuma mērķa, pensiju fondi būtībā ir ieguldījums ar īpašu nodomu – piedzīvot labas vecumdienas, kad pastāvīgā darba algu izmaksa būs beigusies. Un, runājot par uzkrājuma palielinājumu, gan banka, gan pensiju fonds iegulda savu klientu naudu diversificēti – akciju un obligāciju tirgos, ieguldījumu fondos, noguldījumu sertifikātos, īsāk sakot, finanšu tirgus dažādos segmentos, lai nauda nestu peļņu klientam un viena ieguldījuma veida negatīvs sasniegums neietekmētu vispārējo līdzekļu apjomu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *